Daudzveidīga 2 km garā pārgājienu taka, kas iepazīstina ar kultūras mantojuma objektiem, kuri bijuši svarīgi mūsu senčiem. Pārgājiena laikā var redzēt upurakmeni, Tellingumegi (Tellingumägi) skatu torni un ugunskura vietu, segliņu stādījumus un senas sveķotas priedes. Takas ir aprīkotas ar informācijas stendiem.
No 24 metrus augsta Tellingumegi (Tellingumägi) koka torņa paveras brīnumains skats uz Mustjegi (Mustjõgi, Melnupe) upes lokiem un palienēm. Tuvumā Mustjegi pievienojas Gaujai (Koiva), kas 22 metru garumā kalpo kā robežupe starp Latviju un Igauniju.
Valgas Militārās tematikas parkā ir iespēja apskatīt lielā daudzumā dažādu militāro tehniku. To vidū ir restaurēts un brauktspējīgs tanks, robežsardzes helikopters un daudzpusīgs ieroču krājums. Muzeju padara īpašu ekspozīcija par Igaunijas visu spēka struktūru vēsturi.
Izvietotās fotogrāfijas parāda Valgas apriņķa un pilsētas vēsturi, sākot no seniem laikiem, līdz pat mūsdienām. Muzeju atdzīvina maketi, mūzika un vaska figūras. Valgas Muzejs organizē izglītības programmas, muzeja stundas, kā arī šeit notiek radošas un mācību darbnīcas.
Otrajā pasaules karā kritušo Vācijas armijas karavīru brāļu kapi. Otrā pasaules kara gados Latvijā krituši ap 90 000 vācu karavīru. Valkas Meža kapos, pēc Vācijas puses ziņām, laikā no 1941. līdz 1944. gadam apbedīti 367 Vācijas armijas karavīri. Apbedījumi atrodas trīs atsevišķos laukumos.
No Lugažu stacijas 1949. gada 28. martā ar ešelonu Nr.97324 izveda 1152 cilvēkus, no tiem aptuveni 650 bija Valkas novada iedzīvotāji. Galastacijā Asino Tomskas apgabalā, Krievijā ešelons nonāca 10.aprīlī. Piemiņas akmens simbolizē sašķelto latviešu ģimenu sirdis. Tas atklāts 1992. gada 25. martā.
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome ir dibināta 1917. gada novembrī Valkā. Savā pirmajā sesijā tā pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales apriņķos. Piemineklis Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei ir sava veida parādu atdošana cilvēkiem, kuri 1917. gadā Valkā riskējot ar savām dzīvībām, ideālu vadīti, faktiski neiespējamā situācijā ielika pamatus Latvijas valstij.
1919. gadā Latvijas Brīvības cīņās kritušo Valmieras kājnieku pulka karavīru brāļu kapi. Piemineklis “Senlatviešu karavīrs” atklāts 1922.gada 1.oktobrī, tas bija Latvijas provincē pirmais lielākais mākslinieciski veidotais piemineklis, kas uzcelts 1. Pasaules kara un Brīvības cīņu piemiņai. Pieminekļa ideja- senlatviešu kareivis uz vairoga atspiedies stāv kā goda sargs pie varoņu kapiem. Tautā to dēvēja par “Millera dieviņu”.
Memoriāls veltīts Otrā pasaules kara Padomju armijas karavīriem. Pavisam memoriāla granīta plāksnēs ierakstīti 414. kritušo cīnītāju vārdi.
1887.gadā J.Cimzem par audzēkņu un cienītāju līdzekļiem Valkā, Lugažu kapsētā, viņa atdusas vietā uzstādīja pieminekli. Teksts latviešu, igauņu un vācu valodā vēstī, ka to “savam skolotāju skolotājam” veltījusi “pateicīgā Vidzeme”, bet viņa 100. dzimšanas dienā pieminekli papildināja J.Cimzes portreta cilnis.
