Ēka celta 1902.gadā,Jau pirms 1921.gada nodota Valkas apriņķa valdes vajadzībām, vēlāk izvietota Padomju milicija un, balstoties uz tradīcijām, kopš 1992.gada šeit atrodas Latvijas Valsts policija. Šī ir vienīgā Jūgendstila ēka Valkā, ja uzmanīgāk paveras, var saskatīt jūgendstilam tik raksturīgo virzību un tiekšanos uz augšu.Ēka kā apskates objekts apskatāma tikai no ārpuses.
Nams veidots neoklektisma stilā un ir viens no 1920.- 30. gadu izcilākajiem sabiedrisko celtņu piemēriem Ziemeļvidzemē. Šobrīd Valkas pilsētas kultūras namā darbojas pašvaldības amatierkolektīvi, tiek rādīti koncerti un teātra izrādes ,kā arī 2.stāva mazajā zālē tiek izstādītas dažādas izstādes.
Piemiņas akmens uzstādīts par godu Walk dibināšanas 400. gadadienai.
Unikāls ar to, ka vārds “Valka” ir izlasāms braucot abos virzienos – no Varoņu ielas pagriežoties uz Parka ielu un otrādi.
Skatu tornis atrodas aizsargājamo ainavu apvidū „Ziemeļgauja”, Valkas novada Zvārtavas pagastā. Dabas baudītāji no torņa 27 metru augstumā var redzēt Gauju, tās līkumus un apkārtni – pļavas un mežus. Blakus tornim atrodas stāvlaukums.
II Pasaules kara laikā tagadējā Prīmetsas rūpniecības kvartāla teritorijā atradās kara ieslodzīto nometne, kur ieslodzīto izmitināšanai tika izmantoti kādreizējie Igaunijas karaspēka zirgu staļļi. 1941. gadā šajā vietā tika izveidota nometne Stalag 351, kurā tika ieslodzīti gūstā kritušie sarkanās armijas kareivji, savukārt 1944. gada vēlā vasarā tās vietā tika izveidota vācu karagūstekņu nometne nr. 187.
1919. gada 31. janvārī Paju muižas apkārtnē risinājās viena no svarīgākajām Brīvības cīņu kaujām. Kopā ar igauņiem, Igaunijas neatkarību aizstāvēja arī Somijas brīvprātīgo Ziemeļu Dēlu pulks. Šajā kaujā nāvīgu ievainojumu guva leģendārākais Brīvības cīņu vadītājs – leitnants Juliuss Kuperjanovs. Par notikušo kauju atgādina granīta piemineklis, kas uzstādīts uz trīs pakāpienu veidā izveidotas zemes piramīdas, kas no jauna tika atklāts kaujas 75. gadadienā 30.01.1994.
Pirmās ziņas par Harglas krogu nāk no 1667. g. Acīmredzami ir pašreizējā kroga ēka – klasicisma stila, ar laukakmeņu pamatu – būvēta19. gadsimta pirmajā pusē. Blakus kroga ēkai esošajā Harglas ciema laukumā ceļotāju rīcībā ir ugunskura vieta, galds ar nojumi un tualete.
Pašreizējās baznīcas būve tika pabeigta 1821. g. No 1873. g. līdz 1874. g. baznīcai ielika jaunus logus un no akmeņiem uzbūvēja slaidu torni, piebūvēja plašo altāra telpu ar uzvaras arku. Baznīcas rota ir Emīla Jakoba (Emil Jacobs; 1802-1866) glezna “Noņemšana no krusta”, kas ieguva zelta medaļu altāra gleznu konkursā Londonā.
1584. gada 11. jūnijā Polijas karalis Stefans Batorijs pasniedza Valgai pilsētas tiesības. Piemiņas zīme Kesk ielas alejā tika veidota 2002. g. Valgas pilsētas, Ungārijas un Polijas vēstniecību sadarbībā.
