Agronoms, politiķis Kārlis Ulmanis /1877-1942/ – LZS dibinātājs, pirmais Latvijas Ministru prezidents, Latvijas Valsts prezidents Valkā uzturējās vairākkārt.Nozīmīga K.Ulmaņa vizīte bija 1918.gada 15. novembrī. Pēc viņa iniciatīvas Valkā organizētā Latvijas Zemnieku savienības centrālās padomes paplašinātā apspriede veicināja Latvijas valsts pasludināšanu 1918.gada 18. novembrī Rīgā.
Monumentālā skulptūra “Koklētājs”, kas veidota no šūnakmens. Skulptūru atklāja 1972. gadā par godu pirmo Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku simtgadei. Šī vieta ir iecienīta aktīvās atpūtas cienītājiem. Šeit ir skriešanas trase, bet ziemā slēpošanas trase.
Piemiņas akmens 1941.gada 14. Jūnijā izsūtītajiem uz Sibīriju. Naktī no 13. Uz 14. Jūniju notika Latvijas iedzīvotāju masveida deportācija uz PSRS iekžemes apgabaliem. No Valkas dzelzceļa stacijas bez tiesas sprieduma, iepriekšēja brīdinājuma un paskaidrojumiem lopu vagonos izveda vairāk kā 90 Valkas un apkārtnes personas.
18.-19.gs. zemnieku sēta, kurā ietilpst pilns komplekss novadam raksturīgu celtņu: dzīvojamā māja, pirts ar vaļinieku istabiņu, 3 klētis, kūts, pūne un stallis ar lopbarības telpām, rija, ratnīca, pagrabs. Ielīcās uzņemta kinofilma “Pūt vējiņi”
Viena no vecākajām čiekurkaltēm Latvijā, kur sēklas jaunu mežu audzēm joprojām tiek iegūtas, izmantojot tās pašas, vairāk nekā 100 gadus vecas oriģinālās iekārtas.
Pamatskolas ēkas būvniecība tika pabeigta 1923.gadā. II Pasaules kara laikā šeit izvietoja armijas garnizona štābu. Tolaik tās teritoriju apjoza augsta sēta. To dēvēja par pilsētu pilsētā, jo teritorijā armijnieku vajadzībām bija savs veikals, slimnīca, katlu māja un kafejnīca. Šeit esot atradies komandpunkts, kas kontrolējis aiz Zāģezera izvietotās raķetes. Armija šo vietu atstāja 1980. gadu beigās. Agrāk šī ēka bijusi lepnākā ēka pilsētā.
Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas ēka celta no 1929. – 1930. gadam pēc Izglītības ministrijas arhitekta Indriķa Blankenburga projekta. Ap skolu izveidots skaists dārzs ar plašu zālienu, ābeļdārzu un ar centrālo figūru – strūklaku. Skolas ēkas otrā pusē ir palikušas sena nocietinājuma paliekas, ko dēvē par Zviedru valni vai Šeremetjeva skansti. Skolas sporta hallē notiek dažādas sporta sacensības.
Izglītības iestādi atklāja 1990. gadā, bet ēku pilnībā atjaunoja 2012. gadā. Skola vieno māksliniekus no Latvijas un Igaunijas. Mācības notiek 3 valodās, latviešu, krievu un igauņu. Skolā apskatāmas arī dažādas audzēkņu darbu izstādes.
Ēku komplekss celts 1854. gadā un sākotnēji bijusi baronu fon Vrangeļu dzimtas māja. Baronu fon Vrangeļu dzimtai piederējušas Lugažu muižas zemes jau kopš 1624.gada. Ēka vairākkārt pārbūvēta un izmantota gan kā Valkas apriņķa tiesa, gan arī Valkas rajona padomes tiesas un Latvijas Bankas Valkas nodaļas vajadzībām. Ēka kā apskates objekts apskatāma tikai no ārpuses.
Šis skaistais un savdabīgais nams tika uzcelts 1909. gadā pēc advokāta Afnera pasūtījuma. Padomju laikā tajā atradās kara komisariāts. Pēdējā pārbūve tika veikta 1995. gadā, lai telpās varētu strādāt Valkas pilsētas dome.
