Līgavu akmens

Leģenda vēsta : „Senos laikos igauņi gājuši uz latvju zemēm sirot. Tos karotājus pavadījušas viņu sievas, kuras pie Pedeles upes esot palikušas gaidīt. Tā ilgi gaidījušas, bet vīri neesot nākuši atpakaļ un sievas aiz bēdām metušās upē, tikai viena solījusies gaidīt mūžīgi. Līgava sēdējusi un raudājusi, līdz dvēsele un miesa pārvērtusies akmenī, kas vēl šobrīd atrodas tajā vietā, kur sieva sēdējusi.

Valkas Dižakmens

Garums 4,8 m, platums 4,8 m, augstums līdz 1,5 m. Nosaukumu „Valkas akmens” dižakmenim devuši paši pētnieki. Akmens ir skaldīts, iespējams kapu plāksnēm, tam ir daudz plaisu. Akmens iegūst statusu dižakmens, ja tā tilpums ir virs 10m3, pēc mērījumiem Valkas akmenim ir ap 18 m3.

Zāģezers

Valkas pilsētas ziemeļrietumu daļā atrodas Zāģezers- platība – 13ha. Zāģezers (Kalndzirnavu ezers) ir caurteces ūdenskrātuve, kas izveidota no Pedeles upes ūdeņiem. Zāģezers iekļaujas Peipusa ezera sateces baseinā. Ezera vidējais dziļums ir 1.4m, maksimālais – 2.1m. Ezera dibens dūņains. Pie Pedeles upes iztekas no ezera atrodas regulējams aizsprosts labā stāvoklī.

Zāģavots

Zāģezera tuvumā no zemes dzīlēm iztek valcēniešu izsenis iecienītais avotiņš. 2009. gada vasarā notika ideju konkurss – vārda došana avotiņam. Iedzīvotāji aktīvi izteica savus variantus, kā rezultātā iemīļoto ūdens ņemšanas vietu dēvē par Zāģavotu. 2010. gadā tika veikta Zāģavota labiekārtošana.

Kalliküla Krustu mežs

Krustu kokus un mežus mūsdienās var redzēt tikai Igaunijas dienvidaustrumos. Kā viena no šejienes bēru ieražām ir krusta griešana kokā aizgājēja pēdējā gaitā no mājām uz kapsētu. Šis savdabīgais rituāls ir saistīts ar ticējumu par koku kā par dvēseles atrašanās vietu. Krustu koki atrodas Kalliküla ciemā aptuveni kilometra garumā abpus Valga-Võru šosejas.