Vijciema Celītkalns ir viens no Valsts nozīmes arheoloģiskiem pieminekļiem, jo tas savulaik ir bijis pilskalns, jeb precīzāk pagaidu nocietinājums ienaidnieku uzbrukumu gadījumā. Tā platība aizņem aptuveni 3 ha un paceļas 22 m pār apkārtni.
Valsts nozīmes dižkoks, kura apkārtmērs 6,25 m. Atrodas ceļa Valka – Rūjiena malā. „Naglas” ir alpīnista Imanta Zaula mājas
Liepa kādreiz esot bijusi kā baznīca, tur baroti gariņi un noturēti svētbrīži pēc kāzām. Vēl pat 20.gadsimta 50.gados cilvēki esot gājuši pie liepas kā uz baznīcu.
Alas garums 7,8 m, platums 2 m, augstums 2 m. Ieeja 1,5 m augsta. Dziļāk ala sašaurinās, 5 m, no ieejas tā taisnā leņķī ieliecas pa labi un pakāpeniski sašaurinās. No alas izplūst spēcīgs avots – Rūceklītis, kurš reizi gadā – maijā san kā bites, zinātnieki skaidro, ka šī skaņa rodas, ūdenim gāžoties pazemes ezerā.
Vieta, kur Vijas upe ietek Gaujā. Straujš un krāčains upes posms noslēdzas ar sarkanā smilšakmens atsegumu – “Kankarīšu iezi”. Platība apmēram – 0,6 ha.
Salaiņa ezers ar apkārtējo ainavu veido vairāku ezeru grupu saposmotā reljefā. Daudzveidīga ir te sastopamo augu un dzīvnieku, īpaši putnu, valsts. Vidējais dziļums ir 1.7 metri, bet maksimālais dziļums – 3.0 metri. Ezeram ir 3 salas. Šeit mīt līdaka, asaris, rauda, plaudis, līnis, kā arī karūsa.
Burgu pļavas aizņem 183ha lielu platību. Viena no Eiropas aizsargājamo dabas tīkla Natura 2000 vietām Latvijā. Burgas pļavas ir patvērums daudziem klajumu mīlošiem augiem un dzīvniekiem. Te ligzdo ķikuts un grieze. Palieņu pļavās uzskaitītas 12 aizsargājamas putnu sugas. Pļavas bagātas ar dažādiem tauriņiem – kopskaitā 167 sugām.
Īpatnējs un izcils ar priežu siliem apaudzis iekšzemes kāpu masīvs, ainaviski izteiksmīgs un unikāls visā Latvijā. Masīva centrālo vietu aizņem Mārkalnu kāpu masīvs, ko veido vairāk kā 20 viena otrai paralēli pieslējušās izliektas kāpu grēdas. Atsevišķu grēdu garumi pārsniedz 1 km.
Muižas pils celta historisma stilā, no 1912.-1914.gadam. Pils ir jaunākā pils Latvijā. Veckārķu muižas pils celta neilgi pirms I Pasaules kara. Pilī bija paradzēts izbūvēt 100 istabu, bet tās likteni izlēma kara sākums – vēl neapdzīvoto un nepabeigto ēku kara un agrārās reformas laikā vietējās jaunsaimniecības izmantoja par būvmateriālu ieguves vietu.
Ērģemes pilsdrupas ir valsts nozīmes vēstures un arheoloģijas piemineklis. Pirmo reizi rakstos pils minēta 1323.gada maijā. Celta ap 1320. Gadu. Pils celta no vietējiem laukakmeņiem, ķieģeļiem un kaļķu javas. Pils ārējais mūris veido regulāru četrstūri, kuras katra mala bijusi 70 metrus gara. Pils ir konventa tipa pils, ar diviem lieliem nocietinājuma torņiem. Pilij apkārt bija grāvji, kas pildīti ar ūdeni. Priekšpili ar centrālo daļu saistīja paceļamais tilts.
