Piemineklis Alfredam Neilandam
Valgā dzimušais svarcēlājs Alfreds Neilands (Alfred Neuland; 1895.-1966.) ir pirmais Igaunijas olimpiskais čempions. No 1920. g. Antverpenes olimpiskajām spēlēm A. Neilands atgriezās ar zelta medaļu.
Piemineklis 1919.gada brīvības cīņās kritušajiem
1919. gadā Latvijas Brīvības cīņās kritušo Valmieras kājnieku pulka karavīru brāļu kapi. Piemineklis “Senlatviešu karavīrs” atklāts 1922.gada 1.oktobrī, tas bija Latvijas provincē pirmais lielākais mākslinieciski veidotais piemineklis, kas uzcelts 1. Pasaules kara un Brīvības cīņu piemiņai. Pieminekļa ideja- senlatviešu kareivis uz vairoga atspiedies stāv kā goda sargs pie varoņu kapiem. Tautā to dēvēja par “Millera dieviņu”.
Piemiņas zīme Stefanam Batorijam
1584. gada 11. jūnijā Polijas karalis Stefans Batorijs pasniedza Valgai pilsētas tiesības. Piemiņas zīme Kesk ielas alejā tika veidota 2002. g. Valgas pilsētas, Ungārijas un Polijas vēstniecību sadarbībā.
Piemiņas akmens komunistiskā terora upuriem
No Lugažu stacijas 1949. gada 28. martā ar ešelonu Nr.97324 izveda 1152 cilvēkus, no tiem aptuveni 650 bija Valkas novada iedzīvotāji. Galastacijā Asino Tomskas apgabalā, Krievijā ešelons nonāca 10.aprīlī. Piemiņas akmens simbolizē sašķelto latviešu ģimenu sirdis. Tas atklāts 1992. gada 25. martā.
Pedeles upes atpūtas zona
Cauri Valgas pilsētai tekoša Pedeles upe ir uzpludināta divos ezeros, pie kuriem atrodas atpūtas zona. Te ir iespējams pastaigāties, braukt ar skrituļslidām un velosipēdu, un peldēt. Vasarā ir atvērta pludmales kafejnīca un ir iespējams nomāt ūdensvelosipēdus. Bērniem ir rotaļu laukumi.
Pedeles dabas taka un lapene Putraskalnā
Gleznainā Pedeles dabas taka ved gar Pedeles upes krastiem. Valgas pusē takas kopējais garums abos virzienos ir apmēram 5 km. Valkas pusē viena krasta takas garums ir 350 m. Izveidoti pastaigu celiņi, soliņi atpūtai un lapene.
Paju kaujas piemiņas zīme
1919. gada 31. janvārī Paju muižas apkārtnē risinājās viena no svarīgākajām Brīvības cīņu kaujām. Kopā ar igauņiem, Igaunijas neatkarību aizstāvēja arī Somijas brīvprātīgo Ziemeļu Dēlu pulks. Šajā kaujā nāvīgu ievainojumu guva leģendārākais Brīvības cīņu vadītājs – leitnants Juliuss Kuperjanovs. Par notikušo kauju atgādina granīta piemineklis, kas uzstādīts uz trīs pakāpienu veidā izveidotas zemes piramīdas, kas no jauna tika atklāts kaujas 75. gadadienā 30.01.1994.
Monuments “Veltījums Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei”
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome ir dibināta 1917. gada novembrī Valkā. Savā pirmajā sesijā tā pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales apriņķos. Piemineklis Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei ir sava veida parādu atdošana cilvēkiem, kuri 1917. gadā Valkā riskējot ar savām dzīvībām, ideālu vadīti, faktiski neiespējamā situācijā ielika pamatus Latvijas valstij.
Monumentālā skulptūra “Koklētājs”
Monumentālā skulptūra “Koklētājs”, kas veidota no šūnakmens. Skulptūru atklāja 1972. gadā par godu pirmo Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku simtgadei. Šī vieta ir iecienīta aktīvās atpūtas cienītājiem. Šeit ir skriešanas trase, bet ziemā slēpošanas trase.
Lokomotīve – piemiņas zīme
Lokomotīve-piemiņas zīme tika uzstādīta Valgas dzelzceļa stacijas tuvumā 1998. g. par godu Pleskavas-Valgas-Rīgas vilcienu savienojuma 110. gadadienai. Lokomotīve SU 251-98 ir uzbūvēta 1949. g. Sormovo kuģu būvniecības rūpnīcā. Lokomotīve sver 87 tonnas un tās katla produktivitāte ir 12 tonnas tvaika stundā.