1889. gadā tika atvērta historicisma stila stacijas ēka “Walk”, kas bija celta no sarkanajiem ķieģeļiem. Valgas vēsturiskā stacijas ēka gāja bojā II Pasaules kara laikā. 1949. gadā tika uzcelta jauna vērienīga staļinisma stila stacijas ēka.
Laika posmā no 1864. g. līdz 1866. g. celtais pilsētas rātsnams ir viens no spilgtākajiem historicisma stila koka arhitektūras paraugiem Igaunijā. Rātsnama apkārtne ir vecākā apdzīvotā teritorija pilsētā. Ēkas pirmajā stāvā atrodas Valgas Apmeklētāju centrs.
Valgas pilsētas vēsturiskais centrs ir pārveidots par reprezentablu centrālo laukumu, ko aktīvi izmanto gan brīvā laika aktīvai pavadīšanai, gan dažādu pasākumu rīkošanai.
Jāņa baznīca atrodas pašā pilsētas sirdī. Dievnams uzbūvēts 1816. gadā pēc Kristofa Hāberlanda projekta, un tā ir vienīgā baznīca ar ovālu pamatu plānu Igaunijā. Unikālās ērģeles ir saglabājušās oriģinālā veidolā, un tās ir vienīgais saglabājies meistara Fridriha Ladegasta būvētais instruments Igaunijā.
II Pasaules kara laikā tagadējā Prīmetsas rūpniecības kvartāla teritorijā atradās kara ieslodzīto nometne, kur ieslodzīto izmitināšanai tika izmantoti kādreizējie Igaunijas karaspēka zirgu staļļi. 1941. gadā šajā vietā tika izveidota nometne Stalag 351, kurā tika ieslodzīti gūstā kritušie sarkanās armijas kareivji, savukārt 1944. gada vēlā vasarā tās vietā tika izveidota vācu karagūstekņu nometne nr. 187.
Otrajā pasaules karā kritušo Vācijas armijas karavīru brāļu kapi. Otrā pasaules kara gados Latvijā krituši ap 90 000 vācu karavīru. Valkas Meža kapos, pēc Vācijas puses ziņām, laikā no 1941. līdz 1944. gadam apbedīti 367 Vācijas armijas karavīri. Apbedījumi atrodas trīs atsevišķos laukumos.
Historisma stilā, no sarkaniem un dzelteniem ķieģeļiem, laika posmā no 1897. līdz 1898., tika uzbūvēta baznīca ar zvanu torni un pieciem kupoliem. Tā ir viena no četrām Igaunijas apustuliskajām pareizticīgo reprezentācijas baznīcām un savu nosaukumu ieguvusi par godu Tartu priesterim-moceklim Izidoram.
Baznīcas būve tika pabeigta 1907. g. Celtniecībā aktīvi piedalījās lietuviešu un poļu izcelsmes dzelzceļa strādnieki. Baznīca darbojās līdz 1940. g., un kopš 1945. g. ēka tika izmantota kā noliktava, vēlāk kā vingrošanas zāle. Baznīca ir bez torņa, jo Krievijas cariskā valdība nedeva tās celtniecībai atļauju.
Sedes (Säde) parkā nācējusar piepaceltu platmali braši sveicina Nipernādijs (Nipernaadi) – mūžīgs ceļinieks un sapņotājs.Nipernādijs ir Igauņu un latviešu izcelsmes Igaunijas rakstnieka ievērojamākā darba, 1928. g. izdotā romāna “Toms Nipernādijs” (Toomas Nipernaadi) galvenais varonis.
Agronoms, politiķis Kārlis Ulmanis /1877-1942/ – LZS dibinātājs, pirmais Latvijas Ministru prezidents, Latvijas Valsts prezidents Valkā uzturējās vairākkārt.Nozīmīga K.Ulmaņa vizīte bija 1918.gada 15. novembrī. Pēc viņa iniciatīvas Valkā organizētā Latvijas Zemnieku savienības centrālās padomes paplašinātā apspriede veicināja Latvijas valsts pasludināšanu 1918.gada 18. novembrī Rīgā.
