Valkas pilsētas ziemeļrietumu daļā atrodas Zāģezers- platība – 13ha. Zāģezers (Kalndzirnavu ezers) ir caurteces ūdenskrātuve, kas izveidota no Pedeles upes ūdeņiem. Zāģezers iekļaujas Peipusa ezera sateces baseinā. Ezera vidējais dziļums ir 1.4m, maksimālais – 2.1m. Ezera dibens dūņains. Pie Pedeles upes iztekas no ezera atrodas regulējams aizsprosts labā stāvoklī.
Zāģezera tuvumā no zemes dzīlēm iztek valcēniešu izsenis iecienītais avotiņš. 2009. gada vasarā notika ideju konkurss – vārda došana avotiņam. Iedzīvotāji aktīvi izteica savus variantus, kā rezultātā iemīļoto ūdens ņemšanas vietu dēvē par Zāģavotu. 2010. gadā tika veikta Zāģavota labiekārtošana.
Vijciema Celītkalns ir viens no Valsts nozīmes arheoloģiskiem pieminekļiem, jo tas savulaik ir bijis pilskalns, jeb precīzāk pagaidu nocietinājums ienaidnieku uzbrukumu gadījumā. Tā platība aizņem aptuveni 3 ha un paceļas 22 m pār apkārtni.
Atrodas 2.1 km no Zīles un ir kā turpinājums Zīles dabas takai, tās garums 0.5 km, apmēram 45 minūšu gājienā ar kājām. Dabā iezīmēta taka ar informatīvajiem stendiem par augu daudzveidību sausās un kaļķainās pļavās, par simtgadīgiem ozoliem, kuros mīt lapu koku praulgrauži, par upju palieņu pļavām, par vecupēm un to veidošanos.
Muižas pils celta historisma stilā, no 1912.-1914.gadam. Pils ir jaunākā pils Latvijā. Veckārķu muižas pils celta neilgi pirms I Pasaules kara. Pilī bija paradzēts izbūvēt 100 istabu, bet tās likteni izlēma kara sākums – vēl neapdzīvoto un nepabeigto ēku kara un agrārās reformas laikā vietējās jaunsaimniecības izmantoja par būvmateriālu ieguves vietu.
Garums 4,8 m, platums 4,8 m, augstums līdz 1,5 m. Nosaukumu „Valkas akmens” dižakmenim devuši paši pētnieki. Akmens ir skaldīts, iespējams kapu plāksnēm, tam ir daudz plaisu. Akmens iegūst statusu dižakmens, ja tā tilpums ir virs 10m3, pēc mērījumiem Valkas akmenim ir ap 18 m3.
Valgemegi (Valgemägi, Baltais kalns) ir devona laikmeta smilšakmens atsegums, kas atrodas Mustjegi upes labajā krastā. Atseguma augstums ir 5,5 m un garums 38 m.
No 24 metrus augsta Tellingumegi (Tellingumägi) koka torņa paveras brīnumains skats uz Mustjegi (Mustjõgi, Melnupe) upes lokiem un palienēm. Tuvumā Mustjegi pievienojas Gaujai (Koiva), kas 22 metru garumā kalpo kā robežupe starp Latviju un Igauniju.
Liepa kādreiz esot bijusi kā baznīca, tur baroti gariņi un noturēti svētbrīži pēc kāzām. Vēl pat 20.gadsimta 50.gados cilvēki esot gājuši pie liepas kā uz baznīcu.
Alas garums 7,8 m, platums 2 m, augstums 2 m. Ieeja 1,5 m augsta. Dziļāk ala sašaurinās, 5 m, no ieejas tā taisnā leņķī ieliecas pa labi un pakāpeniski sašaurinās. No alas izplūst spēcīgs avots – Rūceklītis, kurš reizi gadā – maijā san kā bites, zinātnieki skaidro, ka šī skaņa rodas, ūdenim gāžoties pazemes ezerā.
