Pašreizējās baznīcas būve tika pabeigta 1821. g. No 1873. g. līdz 1874. g. baznīcai ielika jaunus logus un no akmeņiem uzbūvēja slaidu torni, piebūvēja plašo altāra telpu ar uzvaras arku. Baznīcas rota ir Emīla Jakoba (Emil Jacobs; 1802-1866) glezna “Noņemšana no krusta”, kas ieguva zelta medaļu altāra gleznu konkursā Londonā.
Adrese: Hargla, Valga pagasts
GPS: 57.613625, 26.396049
–
Valgas-Valkas Dvīņu pilsētas centra projekta mērķis ir apvienot Igaunijas pilsētu Valgu un Latvijas pilsētu Valku – veidojot kopēju pārrobežu pilsētas telpu. Lai atvieglotu robežas šķērsošanu jaunajā centrālajā zonā, pāri Varžupītei / Konnaojai uzbūvēts jauns gājēju tilts. Šis tilts ir paredzēts tikai gājējiem, un tas ir pilnīgi jauns robežas šķērsošanas punkts. Jaunā tilta vidū uzstādītas šūpoles,…
Stacijas ēka celta apt. 1896./97.g. Vilcienu kustību šaursliežu (750 mm) dzelzceļa līnijā Valka – Rūjiena – Pērnava atklāja 1896.gada oktobrī (1.vilciens sācis kursēt 1897.g.). Pirmā pasaules kara laikā dzelzceļš tika stipri izpostīts, bet jau 1921.gada 6.septembrī neatkarīgā Latvijas valsts, kuras īpašumā nonāca šī līnija, satiksmi atjaunoja. Pēc valsts robežas novilkšanas Valkas dzelzceļa stacija (Valka II) kļuva par…
Otrajā pasaules karā kritušo Vācijas armijas karavīru brāļu kapi. Otrā pasaules kara gados Latvijā krituši ap 90 000 vācu karavīru. Valkas Meža kapos, pēc Vācijas puses ziņām, laikā no 1941. līdz 1944. gadam apbedīti 367 Vācijas armijas karavīri. Apbedījumi atrodas trīs atsevišķos laukumos.
No Lugažu stacijas 1949. gada 28. martā ar ešelonu Nr.97324 izveda 1152 cilvēkus, no tiem aptuveni 650 bija Valkas novada iedzīvotāji. Galastacijā Asino Tomskas apgabalā, Krievijā ešelons nonāca 10.aprīlī. Piemiņas akmens simbolizē sašķelto latviešu ģimenu sirdis. Tas atklāts 1992. gada 25. martā.
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome ir dibināta 1917. gada novembrī Valkā. Savā pirmajā sesijā tā pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales apriņķos. Piemineklis Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei ir sava veida parādu atdošana cilvēkiem, kuri 1917. gadā Valkā riskējot ar savām dzīvībām, ideālu vadīti, faktiski neiespējamā situācijā ielika pamatus Latvijas valstij.
1919. gadā Latvijas Brīvības cīņās kritušo Valmieras kājnieku pulka karavīru brāļu kapi. Piemineklis “Senlatviešu karavīrs” atklāts 1922.gada 1.oktobrī, tas bija Latvijas provincē pirmais lielākais mākslinieciski veidotais piemineklis, kas uzcelts 1. Pasaules kara un Brīvības cīņu piemiņai. Pieminekļa ideja- senlatviešu kareivis uz vairoga atspiedies stāv kā goda sargs pie varoņu kapiem. Tautā to dēvēja par “Millera dieviņu”.
