Pamatskolas ēkas būvniecība tika pabeigta 1923.gadā. II Pasaules kara laikā šeit izvietoja armijas garnizona štābu. Tolaik tās teritoriju apjoza augsta sēta. To dēvēja par pilsētu pilsētā, jo teritorijā armijnieku vajadzībām bija savs veikals, slimnīca, katlu māja un kafejnīca. Šeit esot atradies komandpunkts, kas kontrolējis aiz Zāģezera izvietotās raķetes. Armija šo vietu atstāja 1980. gadu beigās. Agrāk šī ēka bijusi lepnākā ēka pilsētā.
Viena no vecākajām čiekurkaltēm Latvijā, kur sēklas jaunu mežu audzēm joprojām tiek iegūtas, izmantojot tās pašas, vairāk nekā 100 gadus vecas oriģinālās iekārtas.
18.-19.gs. zemnieku sēta, kurā ietilpst pilns komplekss novadam raksturīgu celtņu: dzīvojamā māja, pirts ar vaļinieku istabiņu, 3 klētis, kūts, pūne un stallis ar lopbarības telpām, rija, ratnīca, pagrabs. Ielīcās uzņemta kinofilma “Pūt vējiņi”
Piemiņas akmens 1941.gada 14. Jūnijā izsūtītajiem uz Sibīriju. Naktī no 13. Uz 14. Jūniju notika Latvijas iedzīvotāju masveida deportācija uz PSRS iekžemes apgabaliem. No Valkas dzelzceļa stacijas bez tiesas sprieduma, iepriekšēja brīdinājuma un paskaidrojumiem lopu vagonos izveda vairāk kā 90 Valkas un apkārtnes personas.
Monumentālā skulptūra “Koklētājs”, kas veidota no šūnakmens. Skulptūru atklāja 1972. gadā par godu pirmo Vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku simtgadei. Šī vieta ir iecienīta aktīvās atpūtas cienītājiem. Šeit ir skriešanas trase, bet ziemā slēpošanas trase.
Agronoms, politiķis Kārlis Ulmanis /1877-1942/ – LZS dibinātājs, pirmais Latvijas Ministru prezidents, Latvijas Valsts prezidents Valkā uzturējās vairākkārt.Nozīmīga K.Ulmaņa vizīte bija 1918.gada 15. novembrī. Pēc viņa iniciatīvas Valkā organizētā Latvijas Zemnieku savienības centrālās padomes paplašinātā apspriede veicināja Latvijas valsts pasludināšanu 1918.gada 18. novembrī Rīgā.
1887.gadā J.Cimzem par audzēkņu un cienītāju līdzekļiem Valkā, Lugažu kapsētā, viņa atdusas vietā uzstādīja pieminekli. Teksts latviešu, igauņu un vācu valodā vēstī, ka to “savam skolotāju skolotājam” veltījusi “pateicīgā Vidzeme”, bet viņa 100. dzimšanas dienā pieminekli papildināja J.Cimzes portreta cilnis.
Memoriāls veltīts Otrā pasaules kara Padomju armijas karavīriem. Pavisam memoriāla granīta plāksnēs ierakstīti 414. kritušo cīnītāju vārdi.
1919. gadā Latvijas Brīvības cīņās kritušo Valmieras kājnieku pulka karavīru brāļu kapi. Piemineklis “Senlatviešu karavīrs” atklāts 1922.gada 1.oktobrī, tas bija Latvijas provincē pirmais lielākais mākslinieciski veidotais piemineklis, kas uzcelts 1. Pasaules kara un Brīvības cīņu piemiņai. Pieminekļa ideja- senlatviešu kareivis uz vairoga atspiedies stāv kā goda sargs pie varoņu kapiem. Tautā to dēvēja par “Millera dieviņu”.
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome ir dibināta 1917. gada novembrī Valkā. Savā pirmajā sesijā tā pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales apriņķos. Piemineklis Latviešu Pagaidu Nacionālajai padomei ir sava veida parādu atdošana cilvēkiem, kuri 1917. gadā Valkā riskējot ar savām dzīvībām, ideālu vadīti, faktiski neiespējamā situācijā ielika pamatus Latvijas valstij.
